Dzimšanas valsts: Izraēla
Dzimis:Jeruzaleme
Slavens kā:Jēzus nodevējs
Izraēlas vīrietis
Ģimene:tēvs:Saimons Iskariots
māte:Kiboreja Iskariota
Miris:33
nāves vieta:Jeruzaleme
Pilsēta: Jeruzaleme, Izraēla
Turpiniet lasīt zemākIeteicams jums
Džordžs Herberts, ... Francis Pegahma ... Čārlzs Sturts Heidija RussoKas bija Jūda Iskariots?
Jūda Iskariots bija viens no 12 galvenajiem Jēzus Kristus mācekļiem, kurš bija kristietības pamatlicējs. Jūda nodeva savu saimnieku Jēzu Kristu, kas galu galā noveda pie Jēzus krustā sišanas par ķecerību. Galvenajā kristietībā apvainots kā cilvēks ar vāju morāli vai kā Velna iemiesojums, Jūda ir kļuvis par sinonīmu personai, kas izdod augstāku lietu, vai lielam cilvēkam. Jūdasas leģenda vēsturiski tika izmantota kā pamatojums ebreju kopienas vajāšanai Eiropā un Tuvajos Austrumos. Sākot no kristietības sākuma līdz lielākai 20. gadsimta daļai, viņš gandrīz vienmēr mākslā, literatūrā, dramaturģijā un citās populārās kultūras formās tika attēlots sliktā gaismā. Viens no slavenākajiem rietumu literatūras darbiem, Dantes ‘Inferno’, attēlo viņu kā ļaunu varoni, kas nosodīts Elles zemākajam lokam, kopā ar Jūlija Cēzara, Bruta un Kassija slepkavām. Kopš 20. gadsimta 70. gadiem zinātniskajos pētījumos un populārajā kultūrā simpātiskāki Jūdasas tēli ir parādīti. “Jūdas evaņģēlija” atklāšana Ēģiptē pagājušā gadsimta 70. gados bija atklājums. Tās tulkojums, kas tika publicēts 2006. gadā, atainoja Jūda Iskariota dzīvi jaunā veidā un palīdzēja no jauna novērtēt viņa tēlu.
Attēlu kredīts https://www.whatchristianswanttoknow.com/judas-iscariot-bible-story-and-profile/ 
Attēlu kredīts https://www.etsy.com/uk/listing/221919232/saint-judas-iscariot-pseudo-religious 
Attēlu kredīts https://en.wikipedia.org/wiki/Judas_Iscariot Iepriekšējais Nākamais Agrīna dzīve un izcelsme Par Jūdasas bērnību un agrīno dzīvi nav daudz zināms. Viņa uzvārds Iskariots norāda, ka viņš noteikti piederēja Kerioth pilsētai (pazīstama arī kā Carioth) Jūdejas valstībā, jo ebreju vārds Iskariots nozīmē vīrieti no Keroti. Vairāki zinātnieki uzskata, ka vārds Iskariots ir latīņu vārda sicarius sabojāšana, kas nozīmē duncis cilvēks. Pēc zinātnieku domām, kuriem ir šāds viedoklis, Jūda, iespējams, bija radikālu ebreju grupas ‘Sicarii’ loceklis, no kuriem daži veica terora aktus, slepkavojot cilvēkus publiskās vietās ar gariem nažiem, kas paslēpti zem apmetnes. Jūda ir arī grieķu valodas vārds Jūda, kas ebreju valodā nozīmē, ka Dievs tiek slavēts. Vācu luterāņu garīdznieks un zinātnieks Ernsts Vilhelms Hengstenbergs uzskatīja, ka Iskariots aramiešu valodā domāja meli vai viltus. Tomēr citi zinātnieki to apstrīd ar argumentu, ka, tā kā evaņģēlija autori ir rakstījuši, ka viņš ir nodevis Jēzu, būtu lieki izmantot frāzi viltus vai īpašības vārdu meli kā viņa vārda piedēkli. Šādi zinātnieki uzskata, ka Iskariotam jābūt viņa patiesajam uzvārdam. Evaņģēlijos ir teikts, ka viņš bija Saimona Iskariota dēls. Tā kā Jūdass tajā laikā bija populārs vārds ebreju tautā, ir ļoti grūti atklāt vairāk informācijas par viņu nekā tas, ko sniedz vēsturiskie un Bībeles pieraksti un stāsti. Daži zinātnieki uzskata, ka Saimons Iskariots patiesībā bija Sīmanis Pēteris, kurš bija viens no 12 Jēzus apustuļiem un nozīmīgs kristīgais svētais, taču tas nav apstiprināts un to nevar pārbaudīt. Daži zinātnieki arī uzskata, ka Jūda ir izdomāts varonis, kas radīts ebreju apgleznošanai sliktā gaismā, taču šie uzskati nav guvuši lielu popularitāti galvenajā akadēmiskajā diskursā, un Jūdasu turpina uzskatīt par autentisku vēsturisku varoni. Turpiniet lasīt zemāk Dzīve kā apustulis Nav skaidrs, kad un kurā vecuma un dzīves posmā viņš kļuva par Jēzus mācekli. Nav pieejama informācija par to, kur viņš dzīvoja, pirms kļuva par Jēzus mācekli. Kaut arī ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecinātu, ka visi pārējie Jēzus mācekļi bija no Galilejas reģiona, kas tagad tiek dēvēts par Ziemeļizraēlu, Jūdas izcelsme tiek secināta tikai no viņa uzvārda Iskariota, un tiek uzskatīts, ka viņš bija no pilsētas Kerioth Palestīnas dienvidos. Tomēr nav zināms, vai viņš, pirms kļuva par Jēzus mācekli, dzīvoja Keriothā vai kādā citā vietā. ‘Mateja evaņģēlijā’ 19:28 Jēzus ir aprakstīts kā tāds, kurš apgalvo, ka viņa 12 mācekļiem jāsēž 12 troņos, tiesājot 12 Izraēla ciltis. Visos četros kanoniskajos evaņģēlijos ir runāts par Jūdu kā par vienu no galvenajiem Jēzus mācekļiem. Trīs gadus viņš mācījās Jēzus vadībā. Viņš bija ļoti tuvu Jēzum un kļuva par daļu no sava iekšējā loka. Tika teikts, ka viņš ir slimnieku dziednieks un eksorcismu izpildītājs (dēmonu izdzīšana), izņemot to, ka viņš ir Evaņģēlija sludinātājs. Jēzus viņu padarīja par apustuliskās kalpošanas glabātāju. Saskaņā ar Jāņa evaņģēliju mācekļu naudas kase tika turēta viņa apcietinājumā. Jēzus nodevība Viņš nodeva Jēzu, un tas noveda pie jūdu tiesas orgāna ‘Sanhedrin’ aresta un sekojošas pārliecības. Pēc viņa notiesāšanas Jūdeju pēc jūdu priesteru un vecāko ieteikuma krustā sita Jūdeju. Tomēr ir dažādi viņa nodevības pārskati. Zinātnieki dažādos laika posmos ir ieteikuši dažādus darbības motīvus un pat apšaubījuši apgalvojuma, ka viņš nodeva Jēzu, autentiskumu. Agrākais stāstījums par viņa nodevību Jēzum ir atrodams ‘Marka evaņģēlijā’. Šajā evaņģēlijā teikts, ka, kad viņš devās pie ebreju priesteriem nodot Jēzu, Jūdasam kā kukulis tika piedāvāts 30 sudraba gabali. Tajā pašā laikā tas, vai viņš devās pie priesteriem, lai nodotu Jēzu naudas dēļ, vai kāda cita iemesla dēļ, nebija skaidrs. Saskaņā ar Mateja evaņģēliju viņš nodeva Jēzu apmaiņā pret 30 sudraba gabalu kukuli no ebreju priesteriem. Saskaņā ar šo evaņģēliju viņš identificēja Jēzu ar skūpstu (vēsturē iemūžināts kā Jūdas skūpsts) un atklāja viņu ebreju augstā priestera Jāzepa Kaifāza karavīriem, kuri pēc tam nodeva Jēzu Romas Jūdejas gubernatora karavīriem. Poncijs Pilāts. Evaņģēlijā arī teikts, ka Jēzus paredzēja, ka Jūda viņu nodos. Arī Jāņa evaņģēlijā viņu raksturo kā Jēzus nodevēju, taču tajā nav minēts 30 sudraba gabalu kukulis. Tas viņu raksturo kā neapmierinātu ar naudu, kas tika iztērēta smaržām, lai svaidītu Jēzu, kad to varēja iztērēt nabadzīgajiem. Evaņģēlijā arī teikts, ka Jēzus paredzēja savu nodevību un ļāva tai notikt. Islāma zinātniskajā literatūrā viņš netiek uzskatīts par nodevēju. Islāma literatūrā tiek apgalvots, ka viņš meloja ebreju varas iestādēm par Jēzu, lai viņu aizsargātu. Saskaņā ar 14. gadsimta arābu islāma zinātnieka Al-Dimašči teikto Jūda uzskatīja par Jēzus izskatu un viņa vietā tika piesists krustā. Daži mūsdienu zinātnieki uzskata, ka viņš nodeva Jēzu, jo nebija apmierināts ar savām mācībām un rīcību. Pēc dažu zinātnieku domām, viņš cerēja, ka Jēzus ar savu kalpošanu centīsies atbrīvot Jūdeju no romiešu okupācijas, taču bija vīlies, ka nemēģināja to darīt. Citi uzskata, ka Jēzus ar savu sprediķu starpā bija palielinājis spriedzi starp ebrejiem un romiešiem un ka viņu vajadzēja ierobežot. 2006. gada aprīlī tika tulkots koptu rokraksts ar nosaukumu “Jūdas evaņģēlijs”. Tas atklāja, ka Jēzus pats lūdza Jūdu viņu nodot. Tomēr daži zinātnieki šo tulkojumu nepieņem. Nāve Ir vairākas dažādas ziņas par viņa nāvi. Šie apraksti par viņa nāvi ir iegūti no “Jaunās Derības” un citiem avotiem. Saskaņā ar ‘Mateja evaņģēliju’ Jūda tika nodots nožēlai un nožēlai pēc Jēzus nodošanas. Evaņģēlijā teikts, ka viņš devās atdot 30 sudraba gabalus, kurus viņš bija saņēmis kā kukuli par Jēzus nodevību ebreju priesteriem. Priesteri atteicās pieņemt naudu, jo tā bija asins nauda. Tādējādi viņš izmeta 30 sudraba gabalus un aizgāja. Pēc tam viņš izdarīja pašnāvību, pakaroties. Apustuļu darbos ‘King James Bible’ Apustuļu darbi 1:18 teikts, ka Jūda bija nopircis lauku no naudas, ko viņš saņēma no priesteriem. Tajā teikts, ka, ejot cauri laukam, viņš nokrita uz galvas un nomira. Šajā aprakstā Jūdass neizrāda nožēlu par savu rīcību, atšķirībā no tā, kas aprakstīts “Mateja evaņģēlijā. mūsu ēras pirmajā gadsimtā ir sniegts grotesks pārskats par Jūdas nāvi. Pārskatā teikts, ka pirms Jūdasa nāves viņa ķermenis bija uzpūsts un sāka izdalīt nepatīkamu smaku. Tādējādi viņš kļuva riebīgs un nogalināja sevi. Saskaņā ar ‘Barnabas evaņģēliju’ Jūdas izskats mainījās uz Jēzus Kristus izskatu, kad viņš noveda romiešu karavīrus arestēt Jēzu. Evaņģēlijā teikts, ka Jēzus līdz tam laikam jau bija Debesīs un ka krustā tika krustā sists Jūda, nevis Jēzus.
